2023. gada 04.decembrī
Atklāta vēstule tautai un varai
Dārgie domubiedri un godājamie/cienījamās citādi domājošie(ās)!
“Privatizācijas atradeņi” un to izbeigšanas “zinātniskie modeļi”
Nesen publiskots pētījums “Zemes piespiedu noma Latvijas Republikas pilsētās, ja uz zemes atrodas privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.” Kopumā vērtīgs vēsturiskais pārskats ar likumu grozījumu hronoloģiju un to analīzi. Viena no pētnieku vērtīgākajām konstatācijām ir par līdz šim maz diskutēto “PDI rašanos”: “Dalīto īpašumu rašanās ir rezultāts likumdevēja lēmumam, kas tika pieņemts zemes reformas sākumā.” Kādas parādības “izbeigšanu” visvieglāk un vienkāršāk panākt ar to pašu paņēmienu, ar ko tā “radusies.” Tas ir – ar likumdevēja lēmumu.
Taču no pētnieku piedāvātajiem trīs “PDI izbeigšanas modeļiem” pirmais un “derīgākais” esot stipri smagnējs modelis, kas pēc pašu pētnieku prognozēm došot stipri mazskaitlīgu rezultātu. Otrais modelis jau ar pašu pētnieku skaidrojumiem līdz kādai “PDI-izbeigšanai” - vispār nespēj aizvest. Tikmēr vienīgo reālo un efektīvo “trešo” modeli (ar likumdevēja lēmumiem “zemi zem mājām” izpērk valsts un pēc tam “privatizācijas pabeigšanas procesā” nodod to dzīvokļu īpašniekiem) šie pētnieki ar visai dīvainiem argumentiem nokritizējuši un nolikuši pēdējā vietā kā “galīgi nederīgu PDI-izbeigšanai.” Īsi sakot, saņurcīja un – iemeta papīrgrozā kā “nederīgu” un “neizpildāmu.”
Kādi tad ir šie pētnieku argumenti “pret” šo vienīgo reālistisko un saprātīgo modeli?
Īpašuma piespiedu atsavināšana. It kā neatbilstot kritērijiem. Finansējuma trūkums. It kā pietrūkstot 300 000 000 EUR “PDI-izbeigšanas-vajadzībām.” ZĪ īpašuma tiesību it kā neievērošana. It kā masveida piespiedu atsavināšana (to nav) esot pretrunā ar ES tiesību normām.
Īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama: 1) uz atsevišķa likuma pamata; 2) sabiedrības vajadzībām; 3) izņēmuma gadījumā un 4) pret taisnīgu atlīdzību. Pirmie divi kritēriji strādā automātiski, ceturtais ir spēkā un trešo – var piemērot, ja ir vajadzība.
Finansējums no valsts budžeta šādai PDI-izbeigšanai – nav vajadzīgs. No kurienes pētnieki “izzīduši” tādus ciparus, lai nu skaidro paši. Kā iztikt bez budžeta finansējuma? Tas jau ir – atsevišķs stāsts. Teiksim – labs jautājums.
ZĪ īpašumu tiesību iespējams aizskārums. Tāda nav, ja likumīgi tiek darbināts “īpašuma piespiedu atsavināšanas” mehānisms “uz likuma pamata,” “sabiedrības vajadzībām” un “pret taisnīgu atlīdzību” (un reizēm arī – “izņēmuma gadījumā”). “Masveidā” te nu galīgi nekas nesanāk. Likumdevējam vidēja termiņa (10-15 gadi) stratēģijas ietvaros katru gadu jāpieņem 10-20 likumi “sabiedrības vajadzībām.” Tas iznāks pat mazāk kā viena dzelzceļa būvei. Kāds tur “masveidā”?
Paliek daži “mazie jautājumi.”
Kā ir ar “sabiedrības vajadzībām” un dzīvokļu īpašnieku interešu aizstāvību kādā valstī?
Kā gan uz “svešas zemes” var “atrasties” (kas nav “pazaudējusies”) – “privatizēta daudzdzīvokļu māja” (kas nu galīgi nevar būt “privatizēta,” ja “atrodas” uz svešas zemes (bet – “neatrodas jau”- jo zemes īpašnieku zemes gabali Kadastrā galvenokārt reģistrēti kā “neapbūvēti zemes gabali.” Kas gan tur varētu “atrasties”?).
Nu, vai mums šaizemē nav “ģeniāli pētnieki” un “veikli likumdevēji”? (30-11-2023)
Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas” modelis bez valsts budžeta tēriņiem
Nesen publiskota atziņa: “Dalīto īpašumu rašanās ir rezultāts likumdevēja lēmumam, kas tika pieņemts zemes reformas sākumā.” Tātad loģiski, ka tādu “dalītu īpašumu” izbeigt visvienkāršāk ir ar to pašu paņēmienu, ar ko tāda parādība “radusies.” Tas ir – ar likumdevēja lēmumu. Ar to tad arī “beigtos” samocītā zemes reforma un jau nosirmojusī dzīvokļu māju privatizācija. Tomēr izpildvaras un likumdevēja gadu desmitiem ilgā maldīšanās pa fantastiskiem un nestrādājošiem “izbeigšanas” modeļiem un likumiem jau uzreiz parāda pareizo risinājumu. Zemes biznesa aģenti biedē tautu un varu ar simtiem miljonu EUR tēriņiem no valsts budžeta, ja nu likumdevējs sadūšosies un pieņems tādu “izbeigšanas” lēmumu. Tautai jānāk palīgā un jāuztaisa “špikeri” likumdevējam “pieņemt lēmumu bez budžeta tēriņiem.” Tad visiem jāievēro daži galvenie baušļi.
Pirmais bauslis. “Zeme zem mājas” ir “zeme zem mājas pamatiem” (plus 4-6 m plata avārijas josla apkārt pamatiem). Tātad, automātiski jāatmet un jāizdzēš no atmiņas tādi kaitnieciskie “zemes baronu” reklāmas saukļi kā “pamuļķīgais” FNZG. Tas lai paliek baronu grāmatu plauktam.
Otrais bauslis. Jāpārtrauc “pasaku stāstīšana” par “milzīgām zemes izpirkšanas maksām.” Valstij savu kļūdu labošanai jāieplāno tikai savi administratīvie izdevumi. Pārējos baušļus “darītāji” paspēs iemācīties arī “privatizācijas pabeigšanas gaitā.” Tie nav sarežģīti un ir viegli pildāmi.
Tagad ņemam jau rokasgrāmatās bieži demonstrēto “kartogrāfisko pamatni” Ēveles ielā 6., Rīgā, un izdarām pavisam vienkāršu aprēķinu. Mājai kopā ar 6 m plato avārijas joslu ap to “zemes zem mājas” platība ir 2188 kv.m. Pēc zemes gabalu “zīmētāju” (Privatizācijas komisijas) “kartogrāfiskās pamatnes” zem mājas un blakus tai redzam trīs dažādus zemes gabalus ar “zīmētāju – sarēķināto FNZG” kopējo platību 4675 kv.m. No tās “zem mājas” ir apmēram puse no tās – 2188 kv.m. Dzīvokļu īpašniekiem šī “komisija” ir atdevusi īpašumā pat divus zemes gabalus (“bez adreses”) – A – 750 kv.m. un B – 585 kv.m., kas kopā jau ir 1325 kv.m. Tātad vēl pietrūkst (2188 – 1325) = 863 kv.m., ko vajadzētu “paņemt” no gabala C. Tā tad arī ir “izpērkamā zeme.” To “valsts” ar likumdevēja lēmumu “izpērk” no tās pašreizējā īpašnieka un “nogriež” kā atsevišķu “zemes gabalu zem mājas” no lielā C-gabala un ieraksta zemesgrāmatā kā “zemi zem mājas.” Šodien C-gabals kadastrā reģistrēts kā “neapbūvēts zemes gabals” (!!?) ar tirgus vērtību ap 100 EUR/kv.m. Pēc tā 863 kv.m.zemes gabala ierakstīšanas zemesgrāmatā tā likumīgi kļūst par “zemi zem mājas” ar tās pareizo tirgus cenu apmēram 10 EUR/kv.m. Mājā ir 62 dzīvokļi. To tad arī “valsts” likumīgi un taisnīgi samaksātu “baronam,” kurš 30+ gadus “slinkoja” ar 1939.gada Kadastra datu “aktualizēšanu.” Vienam dzīvoklim “pirkuma cena” tad iznāk (863 : 62) = 13.92 ~ 14 kv.m./dzīv.ar “pirkuma cenu” ~ 140 EUR vienam dzīvoklim. Valsts nodod šo “zemi zem mājas” dzīvokļu īpašniekiem “10-gadu nomā ar izpirkšanu” ar plānoto maksājumu vienam dzīvoklim vienā gadā 14 EUR/gadā jeb 1.17 EUR/mēnesī. Pēc 10 gadiem nomas maksā ir nomaksāta “pilna izpirkšanas cena,” visa zeme zem mājas ir izpirkta un mājas privatizācija – pabeigta. Un bez jebkādiem budžeta tēriņiem kādam “pirkumam.” Valsts ir saņēmusi atpakaļ visu naudu, ko notērēja izpērkot iztrūkstošos 863 kv.m.no “zemes zem mājas.”
Nekādi “jauni likumi” nav vajadzīgi. Budžeta nauda zemes pirkumiem nav jātērē. Kredīti nav jāņem. Arī “nabadziņi – zemes baroni” netiek “apdalīti.” Viņi saņem “taisnīgu atlīdzību – samaksu no valsts” par pārdoto “zemi zem mājas.” Valsts samaksāto naudu par zemes zem mājas izpirkšanu saņem atpakaļ no dzīvokļu īpašnieku nomas-izpirkšanas maksājumiem. Visi riski un “neērtības” ir sadalīti vienlīdzīgi starp visiem dalībniekiem. Pēc tam ieskatāmies “dzīvokļa pirkuma līgumā” (!?)
Šāds “špikeris” ir pietiekams tāda modeļa īstenošanai praktiski jebkurā tā dēvētajā “piespiedu dalītā īpašuma iespējamās problemātikas mājā.” Tur atšķiras galvenokārt zemes gabalu skaits, platība un tirgus cenas “neapbūvētiem zemes gabaliem” un “zemei zem mājas.” Nu, pamēģiniet sarēķināt katrs savā mājā!!! Kā likumdevējs tiks galā ar to nu lai likumdevēja gudrās galvas pašas tiek galā. Ja jau mācēja “iesākt,” tad gan jau mācēs arī – “izbeigt.”(01-12-2023)
“PDI un FNZG izbeigšanas” aktualitāte
No visiem valstiski pamuļķīgajiem formulējumiem divi ir visspilgtākie. Tāds svaigākais ir vēl neiesācies “Piespiedu dalītais īpašums” (PDI) ar tā “izbeigšanas” centieniem ar “Izbeigšanas likuma” infografikas algoritmu. Tomēr vēl 2023.gada beigās varas iestādes nav spējušas publicēt kaut vienu dokumentāli apstiprinātu piemēru šādam “izdomājumam” (precīzāk - murgam).
Šoreiz “pabirstēsim” jau nosirmojošo FNZG - “dzīvojamai mājai – funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.” Tomēr tas ir arī viens no “(PDI) Izbeigšanas likuma” stūrakmeņiem. Kā savulaik likumdevējam izdevās tādu “murgu” iestrādāt “Privatizācijas likuma” grozījumos? To nez vai uzzināsim no tā laika prezidējošā reformatora memuāriem. Taču tos grozījumus izsludināja. Lielākais ārprāts “Privatizācijas likumā” ir iestrādājies tāds, ka dzīvojamās mājas “privatizācijas procesā” ierosināt “izmainīt (pārskatīt) privatizējamā objekta platību un robežas (FNZG)” likumā noteiktā kārtībā drīkstot arī tā dēvētie “zemes īpašnieki.” Sāksim ar vienkāršākajiem jautājumiem.
1. Ja reiz šis FNZG tiek “piesiets” pie “privatizējamām dzīvokļu mājām,” tad kā gan varētu būt pieļaujama kādu šai mājai piederošu zemes gabalu robežu un platību “pārskatīšana (staipīšana)” vēl 30 gadus pēc joprojām nepabeigtās “mājas privatizācijas” – uzsākšanas? Kā tādu rīcību sauc?
2. Kā gan ap 1980.gadu uzbūvētai dzīvokļu mājai tā ap 2023.gadu varētu “mainīties zeme zem mājas”? Un ja vēl tā “zeme zem mājas” tādā “pārskatīšanā” palielinās 2-3 reizes?
3. Par vienu no “centra spēlētājiem” tādā netīrā spēlē iesaista tā dēvētās “privatizācijas komisijas.” Tās ar “administratīvo aktu” (lēmumu) izstaipa “zemi zem mājas” līdz trīs reizes lielākai platībai un nosauc to par FNZG, kas it kā esot “zeme zem mājas.” Kāda ir tādu “komisiju” – funkcionālā nepieciešamība mājas privatizācijas procesā, ja mājā visi valsts dzīvokļi ir izpirkti un dzīvokļu īpašniekiem (DZĪ) kopīpašumā ir pat divi zemes gabali “pie dzīvokļa”? Piemērs no mājas Ēveles ielā 6., Rīgā. Tikai pareizi jāsazīmē tos zemes gabalus “zem mājas.” “Komisijas” to laikam nemāk.
4. Tālāk jau “cietāki rieksti.” Kurā “gudrajā galvā” piedzima pastulbais termins “dzīvojamai mājai – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals” jeb FNZG? Un ja tas FNZG ir 2-3 reizes lielāks par zemes pamatiem, bet tiek nosaukts par “zemi zem mājas”? Tur vajadzīgas stipri gludas smadzenes.
5. Un – visbeidzot. Kurš no likumdevēja “tautas kalpiem” varētu savam kungam (tautai) paskaidrot, kā nedzīvās dabas objektam (mājai) 40 gadus pēc tās uzbūvēšanas varētu rasties pēkšņa vajadzība jeb “nepieciešamība” pēc trīs reizes lielāka zemes gabala, kas patiesībā nemaz nav “gabals”, bet sastāv no trīs vai vairāk zemes gabaliem un anonīmo ierēdņu valodā saucas - zeme zem mājas”?
6. “Kādai dzīvai būtnei kaut kas” var būt mazliet vajadzīgs (“nepieciešams”), stipri vajadzīgs un pat ārkārtīgi vajadzīgs. Bet kas ir “funkcionāli nepieciešams”? Un vēl piedevām – kam? Mājai? Turklāt – “funkcionāli nepieciešams” vēl – tālu ārpus mājas pamatiem?
7. Varbūt godīgāk būtu tautai pateikt, ka likumu radītāji tā arī nemāk iztulkot “mājas funkcionālo nepieciešamību pēc kāda – zemes gabala” un neviens likumdevēja deputāts kādu dokumentāli apliecinātu “piespiedu dalīto īpašumu” (nepabeigtas privatizācijas mājā) – tā arī nav redzējis? Varbūt sen jau bija laiks vispirms steidzīgi pabeigt to 30+-gadīgo dzīvojamo māju privatizāciju? Cik tur tā darba? Ja nu tautas kalpi tomēr māk un grib strādāt? Tad kalpiem nevajadzētu slapināt kājas, brienot pa “neradušos” rēgu (PDI un FNZG) purviem. Tad kalpiem būs sausas kājas un labi padarīts darbs. Tautai būs prieks par “pabeigto māju privatizāciju.” Vai nav skaista tuvākās nākotnes vīzija? Derētu vēl šo to noskaidrot. Cik valstī ir “privatizētu dzīvokļu māju” un cik – “nepabeigtas privatizācijas māju”? Vai valstī kāds ir redzējis dokumentāli apliecinātu “piespiedu dalītu īpašumu – privatizētā dzīvokļu mājā”? Kādās mērvienībās “zinātniskie ierēdņi” pašvaldību komisijās mēra “nedzīvās dabas objektu (māju) – funkcionālo nepieciešamību”? (02-12-2023)
Pārvaldnieks ne vienmēr ir “pusprivatizēta” dzīvokļa īpašnieka (DZĪ) draugs
Nesenais pētījums par “zemes piespiedu nomu,” ja “uz zemes atrodas – privatizēta daudzdzīvokļu mājam,” palīdzēja izgaismot līdz šim diezgan necaurskatāmas “bildes” zemes iznomāšanas-tirgošanas biznesa “shēmā.” Līdz šim diezgan miglaina bija “pārvaldnieka” izplūdusī bilde tajā “shēmā.” Jāsāk ar “bildes” pamata stūrakmeni – viltīgo terminu “privatizēta daudzdzīvokļu māja.”
Dzīvoklis nepabeigtas privatizācijas dzīvokļu mājā. Vai tādu dzīvokli cilvēks drīkstētu saukt par “privatizētu dzīvokli”? Un pašu māju, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā kā “privatizēts objekts” un ar līgumiem un aktiem nav nodota dzīvokļu īpašniekiem īpašumā un valdījumā? Vai tādu cilvēks atļausies nosaukt par “privatizētu daudzdzīvokļu māju,” kura pēkšņi varētu “uzrasties” (“atrasties”) uz valsts Kadastrā reģistrēta “neapbūvēta zemes gabala”?
Ja dzīvokļu māja nav ierakstīta zemesgrāmatā kā “privatizēts objekts,” tad tā ir “nepabeigtas privatizācijas māja,” kurā esošie dzīvokļi arī ir “nepabeigtas privatizācijas dzīvokļi.” Nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības apliecina tikai viens dokuments. Tas ir ieraksts zemesgrāmatā. Līdz ar to šādu fantastu “zinātnisko darbu” pašā sākumā vajadzētu būt citētiem piemēriem no zemesgrāmatu ierakstiem par “privatizētas dzīvokļu mājas uzbūvēšanu uz citam īpašniekam piederoša zemes gabala.” Tos tad arī varētu “pētīt,” “piespiest,” “pazaudēt” un atkal “atrast. “Pētījumā” neatradām nevienu pašu atsauci uz nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību dokumentiem ar tajos iereģistrētu “zemes piespiedu nomu.” Jāsaskaita arī valstī eksistējošās dzīvokļu mājas kā zemesgrāmatā ierakstīti “privatizēti objekti” un valstī eksistējošas “nepabeigtas privatizācijas dzīvokļu mājas.” Papildus vajadzētu saskaitīt arī, uz cik “neapbūvētiem zemes gabaliem” viņi mēģina “atrast dzīvokļu mājas.”
Te nu ieraugām “mājas pārvaldnieka” aisberga augšdaļas “redzamo lomu (apsaimniekotājs)” un aisberga “neredzamo – līdz šim noslēpto daļu (pārvaldnieks - valdītājs).” Dzīvokļu māju pārvaldnieku apsaimniekotāju (“pārvaldnieku”) privāto firmu saraksts jau ir stipri garš. Taču “pārvaldīšana” (valdījums) ir īpašuma tiesību sastāvdaļa. Tā nodrošina DZĪ ne tikai mājas “īpašuma tiesības,” bet arī “valdījuma tiesības.” Īsi sakot, “īpašums” bez valdījuma tiesībām ir – “nekas.” Par to simtiem tūkstoši “nepabeigtās privatizācijas” māju DZĪ 30+ gados nav ne aizdomājušies, ne mēģinājuši sev iegūt savas mājas “valdījuma tiesības” (pārvaldīšanu).
“Nepabeigtas privatizācijas dzīvokļu mājās” pašreizējā īpašnieka (valsts) pilnvarotā persona” ir divos galvenajos veidolos. Tie atšķiras “valsts īpašuma” un “pašvaldības īpašuma” dzīvokļu māju privatizācijā. “Valsts īpašuma privatizācija” ir sarežģītāka un grūtāk skaidrojama. Tāpēc savilksim to striķīti ar “robežu” (pusprivatizētām mājām) ap – pašvaldības nepabeigtas privatizācijas īpašuma dzīvokļu mājām. Tās “valsts īpašuma dažas mājas” atstāsim – vēlākai skaidrošanai.
Tātad, mūsu norobežotais objekts ir nepabeigtas privatizācijas pašvaldības īpašuma dzīvojamās mājas un tajās esošie “nepabeigtas privatizācijas dzīvokļi.” Īsi sakot, dzīvokļi šajā procesā ir nopirkti, nonākuši DZĪ īpašumā, ierakstīti zemesgrāmatā, bet pati “māja” joprojām nav nodota DZĪ “valdījumā.” Liktos, ka Rīgā pašvaldības īpašuma mājas to valdījumu savās rokās tur augstākā pašvaldības vara. Vai tas būtu Vilnis Ķirsis? Te vairs tālāk tik vienkārši netiekam. Nu, ne gluži tā.
Te nu arī esam nonākuši līdz “pārvaldnieka” aisberga “neredzamajai daļai.” Rīgas pašvaldība šim nolūkam ir “piešķīrusi pilnvarojumu” pašvaldības “pilnvarotajai personai,” kura tad arī “pārvalda” (tur – valdījumā) visas “nepabeigtās privatizācijas dzīvokļu mājas.” Kurš tas ir? Tas ir pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP). Jā, jā. Tas nav vienkāršs “apsaimniekotājs,” bet arī “mājas īpašnieka – pilnvarota persona mājas pārvaldīšanai (īpašuma valdījuma turēšanai).”
Tātad pašvaldība “slauc” pusprivatizēto māju DZĪ pa “trīs rorēm.” Privatizācijas komisija jau 30+ gadus saņem brangas algas par to, ka pietur “baronu zemes gabalus” iznomāšanai DZĪ. Pašvaldības ieņēmumu pārvalde PIP) iekasē no DZĪ nekustamā īpašuma nodokli par “zemi blakus mājai un – bez adreses.” Tikmēr RNP kā “mājas īpašnieka pilnvarotā persona” DZĪ strīdā tiesā ar zemes īpašnieku 18-03-2019 – pamet DZĪ likteņa varā aci pret aci ar “baronu,” kad tiesa prasa DZĪ, kam tad pieder māja, bet – tās pilnvarnieks nav uz tiesneses sēdi uzaicināts. Kāpēc gan pašvaldības pilnvarniekam iet uz tiesu skaidroties, ja RNP standartlīgumā ar DZĪ ierakstīts, ka DZĪ “pilnvaro” RNP noslēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku, iekasēt no DZĪ nomas maksu un nopelnīt savu “nomas līguma administrēšanas procentu”?
Tikmēr mājas dokumentācija, DZĪ iemaksātā remonta uzkrājumu nauda glabājas pie RNP, kurš iekasē arī 40 EUR/mēn. no 80 kv.m.dzīvokļa mājas “pārvaldīšanas maksu” kā īpašnieka (pašvaldības) pilnvarotā persona. Trekni dzīvo tā pašvaldība. Jau 30+ gadus “slauc DZĪ naudu” no pašas pašvaldības nepadarītā darba – “nepabeigtas privatizācijas mājas DZĪ.”
Daudzi DZI pa šiem 30+ gadiem jau aizmirsuši par tādas “privatizācijas” eksistenci, kaut arī vēl 2024.gadu sagaidīs “nepabeigtas privatizācijas dzīvoklī nepabeigtas privatizācijas mājā – mājas īpašnieka pārvaldnieka RNP valdījumā esošā mājā.” Lokālie aktīvisti tādā mājā noskatījušies kaimiņu mājās “cita pārvaldnieka” mājās mazākus “pārvaldīšanas izdevumus” un “ātrākus remontus.” Tad “muka no vilka un uz lāča uzkrita.”
Tagad aicinu “nepabeigtās privatizācijas māju DZĪ” mazliet iemest aci “DZĪ rokasgrāmatās” bieži pieminētajai “zemes iznomāšanas biznesa – shēmai.” Tagad ir skaidrojumi arī par RNP, PIP un Komisijas vietu un lomu šajā biznesā.
Ph.D. Juris Avotiņš (04-12-2023)
